Prezidentu potes
Ar vakcināciju mums joprojām nevedas. Lai cilvēkus iedrošinātu, nolemts starmešu gaismās sapotēt influencerus jeb cilvēkus, kuriem sabiedrības vairākums uzticas un varētu sekot. Nolemts, ka tie varētu būt mūsu prezidenti. Sapotēs arī amatpersonas, kuras saistītas ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu. Bet starp “parastajiem mirstīgajiem” rindas kārtībā gaida sociālās aprūpes centru klienti.
Foto: Valsts Kanceleja
Bija bažas, ka “AstraZeneca” vakcīnas pie mums atvestas, drusku neievērojot pārvietošanas temperatūru. Bet, par laimi, ražotāji atzina, ka lietot potes drīkst. Šaubas tiek izkliedētās arī par šo vakcīnu drošumu gados vecākiem cilvēkiem.
Pieteikties uz poti var speciālajā portālā, kā arī zvanot.
Kas vēl svarīgs Covid-19 kontektā? Mājsēde atcelta!
Iespējams, policija sagura. Iepriekš iekšlietu minstrs sacīja, ka mājsēdes uzraudzīšanā ir iesaistīts liels resurss. Tas prasa ne tikai liela daudzuma cilvēku iesaisti, bet arī finanses, jo policistiem par papildstundām jāmaksā. Mājsēde tika ieviesta, lai atturētu cilvēkus no ālēšanas Jaungada naktī. Nu nolemts, ka šis pasākums ir jāatceļ.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sāka sarunas par klātienes mācību procesu bērnudārzos. Bet te premjers iebilda, sakot, ka jāievēro luksofora princips un Latvijā šobrīd tas deg spilgti sarkans.
500 reiro, uj, eiro! Liels kašķis sociālajos tīklos un valdībā radās pēc rosinājuma ģimenēm ar bērniem par katru atvasi izmaksāt 500 eiro. Taču šis jautājums radīja tādu “troksni”! Piemēram, atsevišķu politiķu bažas, vai cilvēki maz mācēs tādu summu lietderīgi iztērēt. Kolēģis Uģis Lībietis šo priekšlikumu salīdzina ar Polijas programmu “Ģimene 500+”. Tās mērķis bija celt dzimstību valstī. Taču taustāma labuma Polijā nebija. 2016. gadā vienai sievietei Polijā bija vidēji 1,386 bērni un tas bija otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. 2021. gadā šis rādītājs ir 1,448.
Finišs!
2007. gada 14. martā, ceļā no Ventspils uz Rīgu, pulksten 8.30 no rīta tika aizturēts Ventspils mērs Aivars Lembergs. Tālāk sekoja drošības līdzeklis apcietinājums, n-tās tiesas, apsūdzības, un tad, divus gadus vēlāk, lieta nonāca tiesā. Lembergu, viņa dēlu Anriju Lembergu un uzņēmēju Ansi Sormuli apsūdz virknē finanšu noziegumu, tostarp kukuļošanā, naudas atmazgāšanā.
Lemberga aizturēšana tolaik radīja lielu viļņošanos, lika pasvīst ne vienam vien viņa politiskajam biedram, jo atsevišķi prokuratūrā nonāca arī viens cits process, tā dēvētā Lemberga stipendiātu lieta. Tās iznākums ir atkarīgs no sprieduma šobrīd iztiesātajā lietā. Kāds būs tās rezultāts pirmajā instencē, mēs beidzot uzzināsim. 2021. gada 22. februārī tiesa pasludinās saīsināto spriedumu.
Prokuratūra grib Lembergu redzēt aiz restēm un prasa viņam 8 gadus cietumā, mantas konfiskāciju un naudas sodu. Kā arī apcietināšanu tiesas zālē.
Lembergs saka – neesot vainīgs!
Izmaiņas programmā
Nupat Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēma izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas, jo tām bija šādas tādas ķibeles ar dokumentiem. Taču saistībā ar naida runu pie mums uz gadu nolemts izslēgt «Rossija RTR». "Tet" pārtrauca sadarbību ar 5 Krievijas TV kanālu pārstāvjiem, jo ir bažas, ka tie pārkāpuši ES sankciju režīmu.
Daļa sabiedrības šos lēmumus atbalsta, sakot, ka tas mazinās Krievijas propagandu. Bet mediju eksperti spriež, ka krievvalodīgajiem tagad jāpiedāvā alternatīvas.
Ceram uz Oskaru
Komponistes Lolitas Ritmanes mūzika filmai “Dvēseļu putenis” ir iekļauta ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvu tā dēvētajā īsajā sarakstā. Tā pretendē uz nomināciju par labāko oriģinālmūziku. Ritmane ir vienīgā sieviete komponiste, kura iekļuvusi šajā sarakstā. Tas ir nebijis sasniegums Latvijas kino vēsturē, saka Kino centra vadītāja Dita Rietuma, un mēs visi ceram, ka Ritmane nonāks arī gala nominantu sarakstā un, protams, saņems balvu.